Augusta nogalē norisinājās mācību kurss "Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi"

Kursos apgūst ārstniecības augu audzēšanas, ievākšanas un tirgū pieprasītu produktu gatavošanas iespējas

Augusta nogalē norisinājās LLU Mūžizglītības centra organizētie mācību kursi „Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi” grupas Nr. LU01MC150-M, kuros lauksaimnieki, mājražotāji un mazie uzņēmēji izzināja iespējas kā ārstniecības augu un garšaugu audzēšanu pārvērst veiksmīgā biznesā, kas dod ieguvumu arī apkārtējās vides un vietējās kopienas un tūrisma attīstībai.

Par zināmām un arī mazāk tradicionālām ārstniecības augu pārstrādes iespējām kursos stāstīja lektore Zeltīte Kaviere, kura bioloģiski saimnieko „Silkalnos” Gaujas Nacionālā parka teritorijā un audzē, vāc, sagatavo un piegādā dažādiem pārstrādātājiem vairāk nekā 100 veidu veselības augu drogas.

Zeltītes Kavieres sagatavotie augi nonāk populāru Latvijas farmācijas, kosmētikas un pārtikas uzņēmumu tēju maisījumos, tinktūrās, sīrupos, atspirdzinošos dzērienos, sejas krēmos un citos produktos, tāpēc uzņēmēja kursu laikā vairākkārt uzsvēra: „Nav visi ārstniecības augi jāizdzer tējās! No tiem var gatavot ļoti daudz citus tirgū konkurētspējīgus produktus, piemēram, sīrupus, tinktūras, augu izvilkumus.”

Savukārt vadošā pētniece Dr. agr. Līvija Zariņa kursu dalībniekus iepazīstināja ar videi draudzīgu biotopu apsaimniekošanas iespējām, izmantojot viedās tehnoloģijas, kā arī to, kā ārstniecības augu audzēšanā ievērot ilgtspējīgas saimniekošanas principus.

Kursu praktiskās nodarbības tika aizvadītas Igaunijā Sāremā salā, iepazīstot un izvērtējot vairāku veiksmīgu mazo uzņēmumu biznesa idejas un izmantotās ražošanas tehnoloģijas.

Ierodoties salā, kursu dalībnieki nonāca pieredzes bagātā saimniecībā „Tamme Talu Ürdiaed” un varēja uzzināt par viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgie ārstniecības augu audzēšanas praktiskajām niansēm, kā arī apskatīt pircēju iecienītākos un pieprasītākos garšaugus, telpaugus un krāšņumaugus.

Praktisku pieredzi un radošas idejas varēja smelties arī pie enerģiskas igauņu dārznieces, kura neauglīgu un grūti apstrādājamas augsnes platību pārvērtusi pasakaini skaistā dārzā „Fööniksi aed”, kuru apskatīt ierodas tūristi ne tikai no Igaunijas, bet arī no visas Eiropas. Viņas stāsts ir unikāls arī ar to, kā cilvēks bez lauksaimnieciskās izglītības ar lielu degsmi un apņēmību spēj arī pats iegūt visu nepieciešamo informāciju augu pareizai kopšanai un izveidot košumdārzu, kuru apbrīno pat pieredzējuši dārznieki un ainavu arhitekti.  

Sinepes ir garšaugs, no kura bieži izvairās arī drosmīgākie gardēži. Tomēr apvienojumā ar daudzām citām iemīļotām garšvielām, piemēram, medu un pat šokolādi, sinepes iespējams pārvērst par izmeklētu restorāna ēdienu „īpašo odziņu”. Par to interesantā sarunā un garšas kārpiņas šokējošā degustācijā pastāstīja uzņēmuma „Mustjala mustard” saimnieki.

Kursu dalībnieki vērtīgas atziņas un idejas savam biznesam guva arī mazā saimniecībā „Popi ökotalu”, kur aizrautīgā saimniece atklāja savu biznesa noslēpumu, kā nelielu garšaugu un ārstniecības augu dārziņu pārvērst ienesīgā pelņas avotā un kā milzīgu šķūni pārveidot mājīgās telpās gan ražošanai, gan tūristu izglītošanai un kultūras pasākumu organizēšanai. Šīs saimnieces pieredze ir arī labs piemērs, kā mazs bizness var sniegt lielu ieguldījumu vietējās kopienas attīstībā – pateicoties iespējām nopelnīt un darboties šajā vietā, viņa pieteikusies pildīt arī vietējās pašvaldības vadītājas pienākumus un pārstāvēt vietējo iedzīvotāju intereses un vajadzības lielajā pārvaldē.

Ļoti sirsnīgs izvērtās saimniecības „Saaremaa Kadakasiirup”, kurā ražo kadiķu sīrupu, apmeklējums. Kadiķi ir Sāremā ainavas un kultūras neatņemama sastāvdaļa. Saimniece dalījās ar savu stāstu, kā kadiķu sīrupa vārīšana mājas virtuvē pāris gadu laikā veiksmīgi izaugusi par moderni aprīkotu ražotni telpām un bagātīgu produktu klāstu, kas ļauj izbaudīt kadiķu garšu kopā ar citiem iecienītiem vietējiem augļiem un ogām, piemēram, ar rabarberiem un plūmēm. Saimniecība devusi arī nozīmīgu ietekmi vietējā tūrisma attīstībā, jo kļuvusi par iecienītu Baltijas un Eiropas valstu tūristu apskates objektu, kurā var aplūkot arī par kultūrvēsturisku pieminekli atzītās igauņu akmens sienas un baudīt tradicionālas igauņu viensētas ainavas skaistumu.

Rakstu sagatavoja: Ilvija Melne, kursu dalībniece.

“Mācību organizēšana un īstenošana Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītība un prasmju apguves pasākumi” ietvaros” (LAD Līguma nr. LAD131118/P44)

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests